NACIONĀLĀS PRETOŠANĀS KUSTĪBAS PIEMIŅAS VIETU KARTE

NACIONĀLĀS PRETOŠANĀS KUSTĪBAS MUZEJS RENDĀ

Muzeja ekspozīcija stāsta par periodu latviešu tautas vēsturē (1940-1990), kad svešzemju bruņotu akciju un agresijas rezultātā bija zaudēta valsts brīvība un neatkarība. Tautas aktīvākā un drosmīgākā daļa, apliecinot augstu morāli un uzticību nacionālajām vērtībām, nešaubīgi iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Centrālā vieta ekspozīcijā ierādīta Nacionālo partizānu karam (1944-1956); pārējie stendi vēsta par pretošanās cīņu pirmās padomju okupācijas (1940-1941), nacistu okupācijas (1941-1945) un otrās padomju okupācijas (1945-1990) režīmiem.

Īsumā atspoguļotas arī galvenās nevardarbīgās pretošanas formas (trimdas latviešu politiskā darbība, radošās inteliģences garīgā pretestība, disidentu un nacionālkomunistu darbība).

RUBEŅA BATALJONA MUZEJS UGĀLĒ

Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām, un viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. Kā Latvijas Centrālās padomes (LCP) militārais spēks šī vienība guva ļoti plašu sabiedrības atbalstu un apliecināja augstu morāli, cīnoties par demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanas ideju.

RUBENIEŠU 2. ROTAS BUNKURS

NACIONĀLO PARTIZĀNU KAUJU VIETA

Nacionālo partizānu kauja ar čekas karaspēku pie Kabiles pagasta Āpuznieku mājām 1946. gada 1. janvārī.

PIEMIŅAS VIETA PIE VENTSPILS - RĪGAS ŠOSEJAS USMAS PAGASTĀ

Talsu apriņķī no 1945. gada maija darbojās vairākas nacionālo partizānu grupas. To ievērojamākie vadītāji: Miervaldis Ziedainis ("Pētersons"), Alberts Feldbergs ("Šefs"), Nikolajs Straume ("Buks"), Pēteris Čevers ("Pēteris"), Jūlijs Kalnozols ("Ozols") un citi.

946. gada 5. septembrī Usmas mežos tika izveidota partizānu organizācija "Latvijas nacionālo partizānu apvienība "Kurzeme"", kuru vadīja leitnants Ēvalds Pakulis ("Šerifs").

1946. gada 6.-7. septembrī pie Usmas ezera notika Kurzemes nacionālo partizānu grupas vadītāju un pārstāvju sanāksme.

PIEMIŅAS PLĀKSNE PIE KĀDREIZĒJĀS TALSU APRIŅĶA ČEKAS ĒKAS TALSU PILSĒTAS CENTRĀ

Šajā ēkā 1940.-1941.g un 1945.-1955.g. atradās komunistiskā režīma represīvās iestādes - "čekas" Talsu apriņķa daļa

PIEMIŅAS AKMENS LAIDZES PAGASTĀ BĒRTULIM ŠTRAUSAM UN ALFRĒDAM VOLBEDAHTAM

Laidzes pagasta teritorijā 1942.g. 20. augustā tika nošauti nacionālie partizāni Bērtulis Štraus un Alfrēds Volbedahts.

NACIONĀLO PARTIZĀNU GRUPAI VELTĪTAIS PIEMINEKLIS ĪVES PAGASTA "LAUMU" DABAS PARKĀ

Alberta Feldberga nacionālo partizānu grupas piemiņai 1945-1953.

Piemiņas vieta kureliešiem Liepājā pie Ziemeļu fortiem

Pirms 69 gadiem mūsdienās vairs precīzi nezināmā vietā Karostas kāpās vācieši nošāva astoņus kureliešu virsniekus. Viņu vārdi tagad iekalti nelielos laukakmeņos, kas izvietoti aplī ap simbolisku ugunskuru. Jauno piemiņas vietu Karostā, jūras krastā, par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem veidojis mākslinieks Raimonds Gabaliņš un uzņēmums "Granītakmens". Gan viņi, gan ieceres autors – vēsturnieks Rihards Rubīns.

Par kureliešiem dēvē Otrā pasaules kara laikā vācu armijā iekļauto latviešu karavīru formējumu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadībā. Kurelieši cerēja atjaunot Latvijas neatkarību un bija saistīti ar nacionālās pretošanās kustību. Vācieši kureliešus izformēja, daudzus notiesāja un sodīja ar nāvi.